Aposol 15
PNG1 Antiokia malohotmö, Judia prowinsnöhök ambazip tosatÅan eta kaba könahiba urumeleÅ ambazip kewö kusum eÅgiget, “IÅini MosesgöreÅ Köna keugö dop Anutugö aiwesökÅi sileÅine qahö yandime ewö, mewö mönö Suepkö buÅaya akingö osime." 2 Mewö kusum eÅgigeraÅgöra aka aÅgururuk ahuiga Pol Barnabas yetkön tuarenjoÅ ak eÅgiba könöpÅambuk jim eÅgiyohot. Jim eÅgiyohotka urumohot qahö aka keu kewö jöhöba jiget, “Nini mönö Pol Barnabas aka jitÅememe tosatÅi melaim eÅgiinga Jerusalem sitinöŠöÅgöba keu mi memba aposol aka Jerusalem urumeleÅ könagesögö jitÅememe yeÅgöreÅ anda jime." 3 Keu mewö jöhöba jigetka urumeleÅ könagesö yeÅön i melaim eÅgigetka könanöŠanget. Anda mala Fonisia aka Samaria prowins yahöt mi kutuba könanöŠkönagesöÅi könagesöÅi eÅgeket. EÅgeka kian kantri tosatÅi yeÅön uruÅini meleÅgeraÅgö buzupÅi jiba urumeleÅ kambu yeÅgöra sösöÅgai ketaÅi al eÅgiget. 4 Al eÅgiba anda mala Jerusalem sitinöŠaÅgotket. AÅgotketka aposol aka jitÅememe yeÅön urumeleÅ könagesö yembuk köl öröm eÅgiget. Köl öröm eÅgigetka kösohotÅini kewö jiget, “AnutunöŠnam köl neÅgii misin nup meinga nembuk mala aÅgöletot ketaÅi ketaÅi aka memba malök." 5 Kösohot mi jigetmö, Farisi (Köna keugö kapaÅkölköl) kambunöhök urumeleÅ azi tosatÅan wahöta kewö jiget, “Kian kantri yeÅön uruÅini meleÅgeri, yeÅgöra mönö kewö jim kutubin: YeÅön mönö Anutugö aiwesök sileÅine yandiba MosesgöreÅ Köna keu pakpak wuataÅgöba malme.” Mewö. 6 Mewö jigetka aposol aka jitÅememe yeÅön keu mi jim kewötpingö tokoget. 7 Tokoba goranora (noragora) keu gwötpuk jiba jitnakölik aket. Mi aketka PitönöŠwahöta kewö jii mötket, “Azi alaurupni, AnutunöŠmutuhök sutnine nup mendeÅda möwölöhöm niÅgiba nöÅgöra kewö jiyök, ‘Gi mönö kian kantrinöŠanda Ãlöwak BuÅa keu jim asarim eÅginöÅga yeÅön uruÅini meleÅda Kembu möt narime.’ IÅini keu mi mötze. 8 AnutunöŠambazip pakpak urunini möt kutuzawaÅön könaÅamÅi kondela UÅa TöröÅi Juda ambazip neÅgöra melaiiga eröhi, miaÅgö dop mönö kian kantri ambazip yeÅgöra mewöÅanök i melaii uruÅine geyök. 9 “Melaii geiga mewö miaÅön Juda ambazip qahö eÅgek soriba kantri tosatÅi qahö qepureim eÅgiyök. Qahöpmö, yeÅön Anutu möt narigetka siÅgisöndokÅini mosöta uruÅini saÅgoÅniga sarakÅi aket. 10 MiaÅgöra iÅini mönö wuanöÅgöra Anutu esapesapnöŠal waÅgibeak? WuanöÅgöra gwarek dölökÅi yeÅgö qakÅine tem könjöŠtoroqeba alinga aÅgubeak? Tem könjöŠmewöÅi mi nanine ambösakoninan me naninak mewöyök aÅgubingö dop qahö akmalin. 11 Mewö qahöpmö, kewö möt narizin: Kembu Jisösgö kalem möriamÅan mönö Anutu nam köl waÅgiiga amöt qem neÅgiiga Suepkö buÅaya akin. Kian kantri yeÅön mewöyök köna mohot miyök wuataÅgöba letota Suepkö buÅaya akingö möt narimakze." 12 Mewö jiiga kambu yeÅön lökÅanök keu jaruba bök tatket. Tatketka Pol Barnabas yetkön keu kösohotÅiri kewö jiyohot, “AnutunöŠnam köl netkii kian kantrinöŠanda sutÅine misin nup meziga aiwesök aÅgöletot ketaÅi ketaÅi asuhuget.” Mewö jiyohotka kezap ala mötket. Mewö. 13 Pol Barnabas yetkön kösohotÅiri jim teköyohot mötketka JeimsnöŠkeu kewö jiyök, “Azi alaurupni, nöÅön keu jibi kezap ala mötket. 14 AnutunöŠnalö mutukÅi kian kantri ambazip mesohol köl eÅgiba sutÅineyök ambazip nanÅaÅgöra möwölöhöm eÅgiiga qetÅi bisiba könagesöÅi toroqeget. AnutunöŠmewö aka könaÅamÅi kondel neÅgiyöhi, Saimon PitönöŠmiaÅgö keuÅi jii mötzin. 15 Keu mewöÅi mi kezapqetok ambazip yeÅön mewöyök naÅgöba jize. YeÅön keu kun kewö ohoget ahöza, 16 ‘MiaÅgö andöÅe nöÅön liliÅgöba kaba kiÅ Deiwidkö kantri tohoÅi kunbuk memba wahötmam. YaÅön mutuk jakömbuak koumÅi qeba ambösakonini galöm köl eÅgiiga koumÅan buratiba tiÅgita erökmö, nöÅön mi kunbuk möhamgöba kuÅgubiga kantrinöŠölöwaka kinma. 17 Mi kewö asuhumapköra akÅam: Ambazip kambu tosatÅi pakpak yeÅön Kembu jarume. Kian kantri pakpak nani buÅani akÅegöra eÅgoholali, yeÅön Kembu ni göraim niÅgime. Kembu nöÅön mewö jizal aka miaÅgö dop kantriÅini mem ölöwakÅam. 18 Mewö ahakzali, mi mönö möpÅaÅgö möpÅeyök möta kota malje.’ 19 “MiaÅgöra Jeims nöÅön keu mi kewöta mötmötnan kewö möta jizal: Kian kantri ambazip uruÅini AnutugöreÅ meleÅjei, neÅön mönö lömböt könjöŠketaÅi yeÅgö qakÅine alinga qahö dop kölma. 20 Mewö qahöpmö, yeÅgöra kimbi kewö ohoinga dop kölma: YeÅön sömbup busuÅi bem lopioÅgö naluk buÅa qeba könaÅine algetka ösumÅinan walöÅnöhi, mi kude neme. Sero yoÅgorö kude akÅe. Sömbup jölÅi qeqeÅaÅgö busuÅi aka sep mi kude neme. Yuai 4 mi mosötmegöra jim köhöibinak. 21 Mosesgö Köna keu mi mönö möpÅaÅgö möpÅeyök miri dop jim asariba kota maljin. Mi Sabat kendon dop köuluk mirinine oyoÅda mörakzin. MiaÅgöra keu 4 mi ölöp qahö mosötpin.” Mewö. 22 JeimsnöŠmewö jiiga aposol aka jitÅememe yeÅön könagesö pakpak yembuk keu mi mötket dop kölök. Mötket dop köliga sutÅineyök azi tosatÅi möwölöhöm eÅgiba Pol Barnabas yetpuk mohotÅe Antiokia sitinöŠmelaim eÅgibingöra jiget. Mewö jiba azi qetÅi Judas qetÅi alaÅi Barsabas aka Sailas möwölöhöm etkiget. Azi yahöt mi urumeleÅ kambugö jitÅememe azia ahot. 23 Azi mi melaim etkibin jiba kimbi kun kewö ohoba böröÅire alget, “Mötnaripkö kian alaurupnini, Antiokia siti aka Siria aka Silisia gölmenöŠmaljei, neÅön eÅgö jölöÅini jizin. Aposol neÅön mötnarip könagesögö jitÅememe yembuk eÅgö urumeleÅ alaurupÅina akzin. Mewö embuk keu eraum mötpingöra kimbi al eÅgizin. 24 Nanine ambazip tosatÅi qahö jim kutum eÅgiinga nanÅinök neÅgömosöta eÅgöreÅ kaba uruÅini kuÅguba keu murutÅi kekelolo eÅgigetka uru mötmötÅini siksauk aiga mörin. 25 MiaÅgöra nini körekÅanök totoko ala urumohot ahin dop kölök. Dop köliga azi yahöt meköba melaim etkiinga wölböt alayahöt Barnabas Pol yetpuk eÅgöreÅ kame. 26 Barnabas Pol yetkön nanine Kembu Jisös Kraistkö qetÅaÅgöra aka malmalÅiri köleÅnohotka tosatÅan etkuget kömumbitkö ahot. 27 Nini Judas Sailas melaim etkiinga kaba keu miyök toroqeba jitnöŠjiyohotka mötme. 28 UÅa TöröÅi aka neÅön keu kewögöra urumohot ahinga dop kölja: EÅgö qakÅine lömböt könjöŠqahö toroqeba albin. Keu bohonÅi 4 miyök wuataÅgöme. Mi oÅgitketka julbinbuk. 29 Keu 4 mi kewö: Sömbup busuÅi bem lopioÅgö naluk buÅa qeba könaÅine algetka ösumÅinan walöÅnöhi, mi kude neme. Mewöyök sep me sömbup jölÅi qeqeÅaÅgö busuÅi mi kude neme. Sero yoÅgorö kude akÅe. Yuai 4 mi mosöta andö qegetka urumohot ahinga AnutunöŠkötuetköm eÅgiiga ölöwaka malme. Mönö uru bönjöŠmalme.” Mewö. 30 Kimbi mewö ohoba melaim eÅgigetka anget. Köna anda geba Antiokia sitinöŠaÅgotket. AÅgota urumeleÅ könagesö köl öröm eÅgigetka tokoget. Tokogetka kimbi mi eÅgigetka oyoÅget. 31 Mi oyoÅgetka miaÅgöra amqeba urukölalep möta söÅgaiget. 32 Judas Sailas yetkön nanÅirak kezapqetok azia mala goro keu gwötpuk eÅgiba urugö naÅgönaÅgö keu jiba mem köhöim eÅgiyohot. 33 Mem köhöim eÅgiba nalö tosatÅi miaÅgöreÅ toroqeba malohot. Malohot teköiga urumeleÅ alaurup yeÅön “Luaibuk anmahot,” jiba melaim etkiget. Jerusalem malohotka melaim etkigeri, JudasnöŠmönö yeÅgöreÅ liliÅgöyök. 34 (-) 35 Pol aka Barnabas yetkön toroqeba Antiokia sitinöŠmala ambazip tosatÅi gwötpuk yembuk KembugöreÅ BuÅa keu kusum eÅgiba uruÅini kuÅgum eÅgiba malget. Mewö. 36 Mewö malgetmö, nalö tosatÅi teköiga PolnöŠBarnabasgöra kewö jiyök, “Netkön taon miri pakpak liliköba KembugöreÅ BuÅa keu jim asariba maliri, mönö miaÅgöreÅ liliÅgöba urumeleÅ alaurupniran denöwö maljei, mi ölöp anda eka mötpit." 37 Mewö jiiga BarnabasnöŠJon qetÅi alaÅi Mak qetkeri, i mewöyök waÅgita mohotÅe anbingö mörök. 38 Mewö mörökmö, JonöŠmutuk Pamfilia taonöŠlöwöriba etkömosöta yetpuk toroqeba nup qahö meyök. MiaÅgöra PolnöŠi waÅgita anbingö möri qahö dop kölök. 39 Qahö dop köliga aÅgururuk aka uruÅiri könöp jeiga deÅnohot. DeÅda BarnabasnöŠMak waÅgita geba waÅgenöŠöÅgöyohotka opo seri öröba möröreÅgögetka luhutnöŠnaÅgöi gölme jölanÅi Saiprus miaÅgöreÅ anohot. 40 Anohotmö, PolnöŠazi qetÅi Sailas meköiga urumeleÅ alaurup yeÅön Kembugö böröÅe al etkiba kalem möriamÅan sel jöhöm etkimapköra jigetka mosöta anohot. 41 Anda mala Siria aka Silisia prowins yahöt mi kutuba liliköyohot. Liliköba PolnöŠurumeleÅ könagesöÅi könagesöÅi eÅgeka mem köhöim eÅgiba malök. Mewö.
